Seksualitāte: kā cilvēce iemācījās runāt par vēlmi, ķermeni un tiesībām būt pašam

Kad šodien izrunājam vārdu “seksualitāte”, šķiet, ka tā nozīme ir pašsaprotama. Mēs to lietojam brīvi: runājam par seksualitāti kā par pievilcību, iekšēju enerģiju, spēju vēlēties, būt iekārojamam, sajust savu ķermeni un veidot tuvību. Taču pats šis jēdziens ir pārsteidzoši jauns. Vēl vairāk — mums ierastajā izpratnē tas kādreiz vispār nepastāvēja.

Un tas izskaidro ļoti daudz.

Jo saruna par seksualitāti nav tikai saruna par seksu. Tā ir saruna par kultūru, varu, morāli, ķermeni, kaunu, brīvību un par to, kā cilvēks vispār iegūst tiesības būt dzīvs savā ķermenī.

Jēdziena nebija — pieredze bija

Vladimira Daļa vārdnīcā vārda “seksualitāte” nav. Ne jau tāpēc, ka 19. gadsimta cilvēki nepiedzīvotu vēlmi vai neizjustu savu ķermeniskumu, bet tāpēc, ka kultūra vēl nebija izdalījusi seksualitāti kā atsevišķu psiholoģisku un sociālu parādību. Tās vietā pastāvēja citi vārdi — “jutekliskums”, “miesiska kaisle”, “iekāre”. Visi šie jēdzieni bija emocionāli un morāli piesātināti. Vēlme tika uztverta nevis kā personības daļa, bet drīzāk kā kaut kas kontrolējams, vērtējams vai nosodāms.

Pat vēlākās vārdnīcās vārds “seksualitāte” neparādās uzreiz kā patstāvīgs jēdziens. Sākumā tiek lietots apzīmējums “seksuāls” — saistīts ar dzimumdzīvi vai jutekliskumu. Tikai vēlāk seksualitāti sāk raksturot kā cilvēka pārdzīvojumu, reakciju, tieksmju un uzvedības kopumu.

Interesanti, ka angļu valodas vārds sexuality parādās jau 18. gadsimta beigās. Tomēr sākotnēji tas vairāk apzīmēja bioloģisku “dzimumiskumu”, nevis sarežģīto vēlmju, identitātes, tuvības un pašsajūtas sistēmu, ko ar šo jēdzienu saprotam šodien. Mūsdienu nozīme veidojās pakāpeniski — 19. un īpaši 20. gadsimtā.

Un tas ir būtiski: seksualitāte netika pēkšņi “izgudrota”. Drīzāk cilvēce pamazām iemācījās runāt par to, kas iepriekš pastāvēja fragmentāri — caur morāli, reliģiju, ģimenes normām, varas attiecībām un ķermeniskumu.

Pirms seksualitātes bija vēlme, bauda un aizliegums

Senajās kultūrās nepastāvēja viens vienots jēdziens, kas atbilstu mūsdienu izpratnei par seksualitāti. Tā vietā eksistēja vairāki dažādi valodas lauki, kas aprakstīja atšķirīgas cilvēka pieredzes dimensijas.

Senajā Grieķijā runāja par ta aphrodisia — “Afrodītes lietām”. Tā bija baudas, jutekliskuma, mīlestības un ķermenisko prieku sfēra. Taču galvenais jautājums nebija: “Kāda ir cilvēka seksualitāte?”, bet gan — vai viņš spēj saglabāt mēru un paškontroli baudas priekšā. Vēlme tika uztverta galvenokārt kā ētisks izaicinājums.

Savukārt romiešu kultūrā seksualitātes valoda bija cieši saistīta ar statusu un sociālo normu. Pastāvēja jēdzieni libido — tieksme, voluptas — bauda, pudicitia — tiklība un seksuālais gods, stuprum — nepieņemams seksuāls pārkāpums. Romiešus vairāk interesēja nevis cilvēka iekšējie pārdzīvojumi, bet tas, vai viņa uzvedība atbilst sabiedriskajai kārtībai un varas struktūrai.

Senindiešu tradīcijā tuvākais jēdziens bija kāma — vēlme, bauda, jutekliska un estētiska prieka pieredze. “Kāmasūtra” sākotnēji nebija seksuālu tehniku rokasgrāmata, kā to bieži uztver mūsdienās, bet gan daļa no plašākas attiecību, tuvības, sociālās dzīves un harmonijas filozofijas. Vēlme netika pretstatīta garīgumam, bet eksistēja vienotā dzīves kārtībā līdzās pienākumam, labklājībai un atbrīvošanās meklējumiem.

Mūsdienu seksualitātes jēdziens būtībā apvienoja visu šo vienā telpā. Tas, kas agrāk pastāvēja atsevišķi — vēlme, bauda, kauns, skaistums, morāle, vara, grēks, ķermeniskums, laulība, normas un aizliegumi — tika apkopots vienā vārdā.

Un līdz ar to šis vārds kļuva daudz smagāks.

Kāpēc 20. gadsimts izmainīja sarunu par seksualitāti

Patiesais lūzuma punkts notika 20. gadsimta vidū. Vienu no būtiskākajām lomām šajā procesā spēlēja Alfrēda Kinsija pētījumi, kuros cilvēka seksuālā uzvedība pirmo reizi tika analizēta nevis no morāles, bet zinātniskas novērošanas skatpunkta.

Grāmatu Sexual Behavior in the Human Male (1948) un vēlāk Sexual Behavior in the Human Female (1953) publikācija radīja milzīgu rezonansi. Pētījumi atklāja, ka reālā cilvēku seksualitāte ir daudz sarežģītāka un daudzveidīgāka nekā sabiedrībā pieņemtie priekšstati par “normu”.

Rietumu pasaulē tieši šis periods pamazām atvēra publisku sarunu par ķermeni, baudu, sievietes vēlmi, seksuālo identitāti un cilvēka tiesībām uz privātu un intīmu dzīvi.

Padomju telpā viss norisinājās citādi. Divdesmitajos gados seksa un seksualitātes tēmas vēl bija sastopamas medicīnā, psihoanalīzē un pedagoģijā. Taču vēlāk tās gandrīz pilnībā pazuda no publiskās telpas. Raksturīgi, ka no 20. gadsimta 30. gadu beigām līdz 50. gadu vidum vārds “sekss” padomju presē praktiski vairs netika lietots.

Tāpēc slavenā frāze “PSRS seksa nav”, kas izskanēja Ļeņingradas—Bostonas telemostā 1986. gadā, kļuva ne tikai par kuriozu, bet arī par precīzu laikmeta simbolu. Tā atspoguļoja kultūras realitāti, kurā publiska saruna par seksualitāti ilgu laiku bija gandrīz neiespējama.

Klusums par seksualitāti nenozīmēja tās neesamību. Taču tas padarīja to par kauna, trauksmes un noklusējuma teritoriju.

Seksualitāte nav tikai sekss

Mūsdienu psiholoģija seksualitāti aplūko daudz plašāk nekā tikai seksuālu uzvedību. Pasaules Veselības organizācija definē seksualitāti kā centrālu cilvēka dzīves aspektu, kas ietver dzimumu, dzimtes identitāti, seksuālo orientāciju, erotismu, baudu, tuvību un reprodukciju.

Tomēr svarīgākais šeit, iespējams, nav pati terminoloģija.

Svarīgākais ir tas, ka seksualitāte vairs netiek uztverta tikai kā ķermeņa funkcija. Tā kļūst par veidu, kā cilvēks ir klātesošs savā dzīvē.

Seksualitāte izpaužas ne tikai tajā, vai cilvēkam ir seksuālas attiecības. Tā izpaužas tajā, kā cilvēks jūt savu ķermeni, vai viņš spēj piedzīvot vēlmi bez kauna, vai prot izturēt tuvību, vai spēj atpazīt savas robežas un vai jūt tiesības būt dzīvam, pievilcīgam un vienlaikus brīvam.

Tieši tāpēc seksualitāti nav iespējams reducēt tikai uz ārējo pievilcību vai seksapīlu.

Seksapīls galvenokārt ir saistīts ar to, kā cilvēku uztver citi. Savukārt seksualitāte ir daudz dziļāka. Tā var būt gandrīz nemanāma ārēji, bet vienlaikus izpausties kā dziļa saikne ar sevi, savu ķermeniskumu un tiesībām uz vēlmi.

Cilvēks var izskatīties ļoti pievilcīgs un tajā pašā laikā būt pilnīgi atsvešināts no sava ķermeņa. Un otrādi — būt dziļi seksuāls bez demonstratīvas seksualizācijas.

Robežas kā veselīgas seksualitātes pamats

Viens no svarīgākajiem mūsdienu sarunas par seksualitāti aspektiem ir robežu jautājums.

Ilgu laiku seksualitāte tika apspriesta vai nu caur morāli, vai caur vēlmi. Taču šodien kļūst arvien skaidrāk: bez piekrišanas un personīgajām robežām veselīga seksualitāte nav iespējama.

Robežas nav atteikšanās no tuvības vai vēlmes apspiešana. Tieši pretēji — tās rada telpu, kurā vēlme var kļūt droša un brīva. Tiesības pateikt “nē”, tiesības pārdomāt, tiesības nepaskaidrot savu atteikumu, tiesības vēlēties un tiesības nevēlēties — tas viss seksualitāti nevis iznīcina, bet padara to par cilvēciski cienīgu pieredzi.

Šajā nozīmē nobriedusi seksualitāte vienmēr ir saistīta ar subjektivitāti — ar spēju palikt par cilvēku, nevis kļūt par objektu citu gaidām.

Kur beidzas brīvība un sākas trauksme

Seksualitāte var būt dzīvīguma, prieka un iekšēja spēka avots. Taču tā ļoti viegli var kļūt arī par ievainojamības telpu.

Īpaši kultūrā, kur pievilcība arvien biežāk kļūst par sociālu valūtu.

Tad seksualitāte sāk kalpot kā veids, kā nopelnīt mīlestību, uzmanību, drošību vai savas vērtības apstiprinājumu. Parādās atkarība no citu skatiena, bailes novecot, salīdzināšanās trauksme, sajūta, ka būt iekārojamam nozīmē būt nozīmīgam.

Šajā brīdī seksualitāte pārstāj būt kontakts ar sevi un kļūst par lomu.

Tāpēc šodien ir tik svarīgi atšķirt:
vai cilvēks izpauž savu seksualitāti kā brīvu personības izpausmi, vai arī izmanto to kā instrumentu izdzīvošanai, pieņemšanas un mīlestības iegūšanai.

Šis jautājums ir daudz dziļāks, nekā sākumā šķiet. Jo tas skar ne tikai intīmo dzīvi, bet arī pašu cilvēka eksistences veidu pasaulē.

Noslēgumā

Mūsdienu seksualitāte vairs nav tikai saruna par seksu. Tā ir saruna par cilvēka tiesībām būt dzīvam savā ķermenī bez kauna, vardarbības un nepieciešamības nepārtraukti atbilst citu gaidām.

Tā ir telpa, kur sastopas vēlme un bailes, brīvība un kontrole, bauda un morāle, ķermenis un kultūra.

Un, iespējams, svarīgākais jautājums šodien nav: “Cik ļoti cilvēks ir iekārojams?”, bet gan: “Cik ļoti cilvēks spēj palikt pats sevī savas vēlmes priekšā?”

Izmantotie avoti un literatūra

• Lehmiller, J. J. The Psychology of Human Sexuality.
• Hyde, J. S., DeLamater, J. Understanding Human Sexuality.
• Masters, W. H., Johnson, V. E. Human Sexual Response.
• Nagoski, E. Come as You Are.
• Foucault, M. The History of Sexuality. Volume 1.
• Basson, R. The Female Sexual Response: A Different Model.
• Basson, R. Women’s Sexual Desire — Disordered or Misunderstood?
• Pasaules Veselības organizācijas (WHO) materiāli par seksualitāti un seksuālo veselību.
• Lietotāja prezentācijas materiāli.

Lielākais uzņēmējdarbībai veltītais forums Baltijas valstīs – “Baltijas Biznesa forums” – šogad Rīgā norisināsies 25. un 26. novembrī. “Baltijas Biznesa foruma” virstēma ir veltīta pārmaiņām, kas virza un attīsta organizācijas. Ar savu pieredzi un redzējumu par uzņēmumu, organizāciju un cilvēku spēju sekmīgi augt pārmaiņu laikā, forumā dalīsies pazīstami uzņēmēji, investori, eksperti un viedokļa līderi.

“Neparedzamas pārmaiņas ir mūsu ikdienas jaunā “normalitāte”. Vienai krīzei seko cita, neprognozējamība rada stresu un vēlmi nocietināties pret aizvien jauniem izaicinājumiem un riskiem. Tomēr nocietināšanās šādos apstākļos nav izeja. Tieši pretēji – pieņemot neparedzamas pārmaiņas kā daļu no mūsu ikdienas, saglabājot atvērtību neordināriem risinājumiem un jaunām pieejām, pārmaiņu enerģiju var izmantot izaugsmei. Gan personīgā, gan arī organizāciju līmenī.Kā to skaidro darvinisms – izdzīvo nevis lielākie un stiprākie, pat ne gudrākie, bet tie, kas ātrāk un veiksmīgāk mācās un pielāgojas pārmaiņām.  Un tieši šeit ir meklējama Baltijas Biznesa foruma lielākā vērtība – Rīgā vienuviet sastopas drosmīgi līderi un domātāji, kuru atšķirīgās pieredzes un skatpunkti kalpo kā iedvesmas avots un piemērs tam, kā varam nodrošināt organizāciju attīstību neparedzamības un nemitīgu pārmaiņu vidē,” saka SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs.

Vairāk nekā 500 foruma dalībniekus ar savu skatījumu iepazīstinās šī gada foruma īpašie viesi. Viņu vidū –vairāku grāmatu autors un biznesavadības konsultants, kādreizējais kriminologs Freds Kolantonio (Fred Colantonio); autors, zīmolu konsultants un biznesa pasaules iedvesmotājs Džefs Ramms (Geoff Ramm); komunikācijas un organizāciju motivācijas eksperts Naidžels Risners (Nigel Risner); pieredzējusi vadītāja apdrošināšanas jomā, ERGO vadītāja Baltijas valstīs Urzula Klāra Deška (Ursula Clara Deschka); līderības koučs un vairāku grāmatu autors Endrū Braiants (Andrew Bryant); un digitālās transformācijas eksperts, SEB inovāciju valdītājs Baltijas valstīs un Tartu universitātes asociētais profesors Fredriks Milani (Fredrik Milani).

Foruma sesijās, paneļ diskusijās un meistarklasēs tiks spriests par to, kā krīzi pārvērst attīstības un izaugsmes katalizatorā; kā riskēt apzināti; kā mārketingu un klientu servisu padarīt par neaizmirstamu pieredzi no klientu skatpunkta un citiem aktuāliem jautājumiem. Foruma dalībniekiem būs iespēja ielūkoties nākotnē – gūstot ieskatu par biznesu, kurā prognozes balstāsprecīzos algoritmos.

„Informācijas tehnoloģijas, mākslīgais intelekts, biznesa modeļu maiņa un klientugaidas – mēs dzīvojam nemitīgi mainīgā pasaulē un biznesa vidē, kur par nākotnes čempioniem kļūs tie, kuri domā ātrāk, rīkojas drosmīgāk un ir gatavi paši veidot jaunus spēles noteikumus, nevis pielāgoties citu idejām. “Baltijas Biznesa forums” ir plats solis šajā virzienā, tāpēc tā ir investīcija jūsu biznesa nākotnē. Izdevība padarīt ikdienu neparastu,” saka “Baltic Business Forum” vadītājs Juris Kabakovs.

“Baltijas Biznesa foruma”galvenie atbalstītāji ir ERGO un SEB banka.

Plašāka informāciju par forumu un par dalību foruma mājas lapā

Sieviešu biznesa klubs Ladies Deal Club – izaugsme, attīstība, sadarbība un atbalsts. Pievienojies mūsu komandai!

Natālija Saharova, ugunsdrošības speciāliste un uzņēmuma EuroInstall Serviss dibinātāja.
Mēs apkalpojam uzņēmumus un korporatīvos klientus, komerctelpas un birojus. Starp mūsu lielākajiem klientiem ir Latvijas Balzams, lidmašīnu angārs FBO Rīga un uzņēmums Inversija.
Ja runājam par vissarežģītākajiem objektiem, viens no tiem ir loģistikas uzņēmums, kurā tiek glabātas ļoti bīstamas vielas. Mēs lepojamies, ka spējām nodrošināt tur drošību gan cilvēkiem, gan pašam objektam. Protams, visa mūsu darba pamatā ir Eiropas Savienības un Latvijas Republikas standarti.

Nedaudz vēstures. Natālija Saharova

Esmu dzimusi Latvijā, bet četru gadu vecumā mana ģimene pārcēlās uz Ukrainu. Tur es pabeidzu skolu, apguvu ukraiņu valodu, un pēc 11. klases atgriezos Rīgā, lai studētu.
Iestājos ISMA tirdzniecības menedžmenta fakultātē. Lai apmaksātu studijas, pēc lekcijām devos uz darbu. Tā, apvienojot abus virzienus, es ieguvu gan izglītību, gan lielu pieredzi darbā ar cilvēkiem. Tas bija smags periods, jo laika gandrīz nekam citam neatlika.
Tā kā biju mācījusies ukraiņu valodā un manā vidē tā bija galvenā, man papildus nācās apgūt gan latviešu, gan krievu valodu.

Vēlāk iestājos LIEPA Mācību centrā, specialitātē Darba aizsardzība, kur ieguvu sertifikātu un zināšanas ugunsdrošības, darba aizsardzības un civilās aizsardzības jomās. Kāpēc izvēlējos tieši šo nozari? Pie visa vainīga bija mīlestība. Es satiku savu vīru, ugunsdzēsēju, un tieši viņš ieteica man šo ceļu. Tagad jau daudzus gadus mēs strādājam kopā, plecu pie pleca.

Šobrīd

Ugunsdrošības tirgus ir ļoti konkurētspējīgs. Parasti, kad ierodies objektā, tur jau ir uzņēmums, kas sniedz pakalpojumus. Lai iegūtu klientu, ir jāizdara maksimāli profesionāls un izdevīgs piedāvājums.
Mūsu “trumps” ir mana vīra zināšanas un pieredze, pateicoties viņa profesijai. Mēs piedāvājam kvalitatīvas konsultācijas, atbalstu, objektu sagatavošanu komisijām un pastāvīgu sadarbību.

Atbalsts. Ugunsdrošības speciāliste

Mana galvenā balsta persona ir mans vīrs. Mēs iepazināmies, var teikt, neparasti — internetā, portālā one.lv. Tajā laikā tas vēl nebija ierasts.
Viņš ļoti skaisti rūpējās, bija gādīgs, uzmanīgs un uzticams. Kopā ar viņu es ieguvu ne tikai ģimeni un profesiju, bet arī iespēju veltīt laiku ceļošanai. Kopā nopirkām zemi un uzcēlām vasarnīcu.
Es esmu laimīga ar šo cilvēku. Viņš vienmēr sniedz gudru un vērtīgu padomu, palīdz tikt skaidrībā jebkuros jautājumos.

Grūtības darbā, par kurām reti domā. Ugunsdrošības speciāliste

Ļoti grūti atrast darbiniekus. Pastāvīga kadru mainība — un, cik zinu, šī problēma ir ne tikai manā nozarē, bet arī kopumā Latvijas darba tirgū.
Vēl viena grūtība ir ugunsdrošības tehnikas piegāžu kavēšanās no Eiropas. Tas, kas agrāk prasīja nedēļu, tagad var ievilkties uz ilgu laiku.
Un, protams, laikapstākļi. Zibeņi, negaisi, lietus — tas viss tieši ietekmē ugunsdrošības sistēmu darbību.

Iedvesma

Mani iedvesmo mani bērni un mans vīrs. Dēls ir teicamnieks un daudzu olimpiāžu uzvarētājs. Meita nodarbojas ar sinhrono peldēšanu un jau sasniegusi lielus panākumus.
Mums ir divi brīnišķīgi suņi, kas palīdz aizmirst par jebkurām rūpēm. Un, protams, mūsu vasarnīca, uz kuru visa ģimene dodas brīvdienās un skolēnu brīvlaikos.
Kopumā man patīk “dzīves varoņdarbi” (smejas) — kustība, izaicinājumi, jauni uzdevumi. Tas raksturo gan mani, gan manu ģimeni.

From November 12 to 19, 2024, Malta hosted the European International project for youth workers, iGREEN “Green Generation – Better Future”, supported by the European Erasmus Plus program.

The project aimed to engage 24 youth workers and youth leaders from various organizations across eight European countries: France, Germany, Belgium, Italy, Spain, Portugal, Latvia, and Malta. The focus was on studying sustainable development and environmental awareness issues, empowering participants to become active change ambassadors in their organizations and communities, with the ultimate goal of creating a sustainable future for all.

The initiative sought to attract a diverse cohort of youth workers and youth leaders from different societal sectors, representing various levels of experience in addressing environmental challenges.

iGREEN “Green Generation – Better Future”

While the project program featured three expert specialists from France, Latvia, and Malta, all partners made significant contributions. They took responsibility for preparing specific events or sessions, actively participated in all project processes, and played crucial roles in disseminating the results.

The intensive 6-day program comprised a series of lectures, interactive educational workshops, round table discussions, peer learning sessions, and experiential activities. These were designed to equip youth workers and youth leaders with the knowledge and skills necessary to promote sustainable development and environmental awareness. The non-formal educational sessions covered a wide range of topics, including climate change, renewable energy sources, efficient secondary waste management, LAGOM philosophy, time management, project management, leadership, team building, stress management, non-violent communication, emotional harmonization, aromatherapy, wave therapy, upcycling creativity, and many others. Post-project dissemination activities are planned to share the project’s outcomes and successes with a broader youth audience.

Representing the organization “SIA LADIES DEAL CLUB”, Jelena Tonova participated in the project. She presented on the topic of Time Management, Event Management, program “Angels” for teenagers.

To further disseminate the information and knowledge gained from the iGREEN “Green Generation–Better Future” project, a youth event titled Art therapy as a creative photo shoot and the creation of a wish map for 2025 as a vector for planning events. The events are scheduled for the end of 2024.

Facebook: #iGreen  #erasmusplus

Instagram #green_generation_better

YouTube: iGREEN Green Generation

Lasma Kuhtarska – uzņēmēja, mamma un blogere, kura prasmīgi apvieno sevī visdažādākās īpašības. Tā ir sievišķības un lietišķa tvēriena, maiguma un mērķtiecības iemiesojums. Viņas aktīvā dzīves pozīcija un tieksme pēc pastāvīgas attīstības padara Lāsmu par īstu iedvesmas avotu sievietēm, kuras meklē līdzsvaru starp personisko un profesionālo dzīvi.
Prieks sveicināt Lāsmu mūsu komandā! Laipni lūgti!

Iepazīsimies

Lasma Kuhtarska – uzņēmēja, mamma un blogere. Mans kredo – tas, kas mainās, tas vienmēr izdzīvos un patiešām, caur ērkšķiem var sasniegt zvaigznes. Pēdējā frāze fiksēta Lāsmas ģimenes ģerbonī latīņu valodā: “per aspera ad Astra”.

Nedaudz vēstures

Studēju un dzīvoju Rīgā, pēc tam iestājos Ekonomikas fakultātē Stockholm School of Econimics un ieguvu bakalaura grādu, bet pēc tam jau sāku strādāt. Strādājusi par frīlanseri kā personīgā asistente un pēc laika iekārtojusies uzņēmumā, kas nodarbojies ar dažādām maksājumu sistēmām. Šobrīd jau pati esmu ar īpašnieci biznesā, kas nodarbojas ar maksājumu sistēmām, kuras savā darbā izmanto dažādi uzņēmumi visā pasaulē.

Es pastāvīgi mācos un pavisam nesen pabeidzu divus kursus Hārvardā – statistika  un  menedžments. Pirms tam arī paaugstināju savas zināšanas finanšu jomā, pastāvīgi apmeklēju dažādus forumus, seminārus, meistarklases un tikšanās ar ekspertiem.

Hobbijs

Par katras personības svarīgu sastāvdaļu uzskatu emocionālo stāvokli un saturu. Tāpēc bez darba brīžiem pievēršu uzmanību savam mentālajam stāvoklim –  lielu daļu manas dzīves aizņem vēderdejas (uzskatu šo dejas veidu par ļoti sievišķīgu un veselībai  noderīgu),  reizēm  strādāju kā modele, kā arī piedalos dažādos skaistumkonkursos, lai piepildītu sevi kā sievieti.
Liela kaislība manā dzīvē ir dārzkopība. Tas ir mans “iedzimtais stāsts”. Tēvam uzņēmums ir saistīts ar ainavu dizainu un šobrīd sāku arvien vairāk iedziļināties procesos, lai ne tikai palīdzētu, bet arī kļūtu par uzticamu sabiedroto šajā jomā. Starp citu, esam atvērti pie talantīgiem dizaineriem un arhitektiem, un aicinām viņus savā komandā.

Atbalsts

Visvairāk mani atbalsta vecāki. Viņi atbalstīja arī karjeras attīstībā un brīdī, kad parādījās bērns. Viņi var dot ne tikai labu padomu, bet arī palīdzēt ar rīcību un aktīvu iesaistīšanos manā dzīvē. Esmu arī ļoti pateicīga savam mīļotajam cilvēkam. Viņš ir liels piemērs man, iedvesma un stimuls kļūt skaistākam, pirmām kārtām viņam.

Pasapņosim

Ja sapņot, tad atzīstos, ka vienmēr esmu sapņojusi glābt salas. Es runāju par tam salam un teritorijam, kuras zaudē savu “dzīvību” cilvēku darbības ietekmes dēļ. Tas sasaucas ar ainavu dizaina virzienu – tādējādi labprāt pētu un gremdējos floras un faunas tēmās. Un es vienmēr sapņoju par lielu ģimeni. Esmu  pārliecināta, ka man viss vēl priekšā.

Grutības darbā ar klientiem

Mijiedarbība ar klientiem sniedz daudz iespēju uzlabot. Es to redzu kā iespēju labāk izprast viņu vajadzības un pielāgoties katram unikālam pieprasījumam. Pastāvīga komunikācijas un kopīgas valodas meklēšanas prasmju pilnveidošana palīdz veidot stipras un uzticamas attiecības, kas galu galā sekmē mūsu sadarbības panākumus.

Padoms

Padomu došu par universālu dzīves tēmu, kas derēs katrai jomai, gan darbā, gan klātienē: “Mierīga galva un emociju kontrole palīdzēs jebkurā dzīves situācijā, tāpēc attīstiet emocionālo intelektu – tā ir viena no labākajām investīcijām jūsu dzīvē!”

Sieviešu biznesa klubs ir atvērts aktīviem cilvēkiem, kas mīl dzīvi. Jūs varat būt darba meklējumos vai studēt, varat vadīt uzņēmumu vai būt profesionāle biznesā – galvenais ir vēlme un izpratne, ka kopā mēs varam sasniegt daudz labākus rezultātus.

Laipni lūgti Ladies Deal Club!