Katerina Minasjana, nagu servisa meistara, uzņēmēja.
Tagad strādāju pie apģērbu šūšanas organizācijas Latvijā un jauna zīmola MIYAN izveides. Galvenais koncepts ir apģērbs no tvīda.
Mazliet vēstures
Pēc skolas es ieguvu kosmetologa – estētistā izglītību, un pašā savas prakses sākumā kaut kā nemanami pārgāju tikai uz darbu ar nagiem. Darba laikā es sajutu, ka gribu vairāk un sāku domāt, kur varu investēt savu enerģiju. Man gadījās YouTube reklāmas video, kurā sieviete stāsta par šūšanas biznesu, un tas mani ir aizķēris. Es noklausījos viņas bezmaksas tiešsaistes kursu par sava zīmola veidošanu, un man kļuva skaidrs rīcības plāns un tas, cik reāli ir realizēt to ideju. Pašlaik manikīrs ir mana pamatprofesija, bet es plānoju attīstīt jaunu savas dzīves posmu, lai turpmāk aiziet no nagu servisa sfēras. Protams, uzkrātās zināšanas un pieredzi es nevēlos pilnīgi nozaudet, iespējams, netālā nākotnē, es izdomāšu un varēšu organizēt biznesu, kurā tās nodērēs.
Brīvais laiks
Esmi ļoti aktīvs cilvēks. Darbā sēžu visu laiku uz vietas, tāpēc man ir vajadzīgs sports. Tāpēc brīvajā laikā apmeklēju sporta zāli. Pirms vairākiem gadiem es pabeidzu volejbola skolu, tās izraisīja mīlestību pret aktīva dzīvesveida un komandu spēlēm.
Man arī patīk nodarboties ar radošiem darbiem: zīmēt, rakstīt dzejoļus vai nelielus tekstus ar dziļu jēgu, studēt psiholoģiju, lai labāk tiktu skaidrībā par sevi un cilvēkiem.
Atbalsts
Es cenšos lai man apkārt būtu cilvēki, kas vienmēr mani atbalstīs, atbalstīs manas idejas un jaunas aizraušanās. Mana mamma vienmēr priecājas par maniem sākumiem. Viņa vienmēr var atrast pareizos vārdus un palīdzēt, bet vissvarīgākais ir tas, ka kopš bērnības viņa atļauja man izmēģināt jaunu. Es varēju aizdegties ar ideju iegūt jaunu prasmi, piemēram, zīmēt. Viņa bez problēmām sūtīja mani uz nodarbībām, un, ja man nepatiktu, es bez spiediena varēju aiziet. Tas ir tik svarīgi, izmēģināt dzīvē vienu, otru, trešo. Necīnieties ar vienu lietu un nenodarboties ar to, kad jau ir apnicis, bet mainīt un izmēģināt! Jo mūsu dzīve ir tik daudzveidīga, pasaule piedāvā tik daudz neticamu iespēju un nodarbošanas, ka tas ir jālieto. Prasme mēģināt jaunu un nebaidīties atlaist to, kas nav sanācis, lieliski iederas pieaugušo dzīvē. To var piemērot mācībās un darbā. Tikai tā var atrast to, kas patiesi patīk un gūt baudu no šīs dzīves.
Pasapņosim
Es teiktu, ka jūtu zināšanu un lietderīgu kontaktu trūkumu, kur atrast tos vai citus cilvēkus, speciālistus un vietas. Piemēram, kur atrast nelielu šūšanas fabriku, kas ir gatava šūt mazas apģērbu partijas par labu cenu. Vai arī uz kādu noliktavu/fabriku jābrauc, kur būs labas kvalitātes audums un labu cenas, lai iekļautos pašizmaksā. Pēc maniem iepriekšējiem aprēķiniem, mana projekta izmaksu cena ir diezgan liela, bet veiksmīgam biznesam, jo mazākas izmaksas, jo labāk. Pašlaiks es meklēju vietu kur šūt, kur iegādāties materiālus, zvanu, rakstu, braucu uz pārrunām, tas aizņem laiku, bet, ja sapņot palielam, tad vēlētos saglabāt laiku un iztikt bez īpašiem finansiāliem zaudējumiem.
Padoms
Vēlos dalīties tieši par uzņēmējdarbības jomu. Esot vēl maza meitenīte, es jau zināju, ko un kā gribu. Es sāku strādāt jau no 13 gadu vecuma, pārdevu saldējumu, kvasu, pēc tam izdalīju reklāmas brošūras, strādāju degustācijās. Es no sirds priecājos par katru darbu un tas man ļoti patīka. Man vienmēr gribējās pamēģināt strādāt ar viesmīli, un, kad man apritēja 18 gadi, es trīs vasaras strādāju restorānos. Galvenais, kas man tur patika bija tas, ka visbiežāk, mana dzeramnaudas bija atkarīga no man paša, no mana noskaņojuma un manas spējas komunicēt un paveikt uzlikto darbu. Tas mani noveda pie apzināšanās, ka viss, ko mēs iegūstam, ir atkarīgs tikai no mums. Mēs esam atbildīgi par mūsu dzīves kvalitāti un to, kas mūsu dzīvē notiek. 9. klasē izlasīju grāmatu “Bagātais tētis, nabagais tētis” un tad sapratu, ka varu izveidot un organizēt kaut ko pati. Bija dažādas idejas, ko es izmēģināju. Kaut kas izdevas, kaut kas nē. Šeit es pateicos mammai, ka viņa mani neierobežoja, atbalstīja, un atļāva mēģinat, mēģināt un mēģināt… no tā varu dot padomu – nebaidieties mēģināt. Ejiet pie sava mērķa, ticiet savai idejai un draudzējeties ar cilvēkiem, kuri atbalstīs un netiesās, ja kaut kas nesanāks. Ja kaut kas nesanāk – tas ir labi! Tadā ziņā kā tieši šajā brīdī var apstāties, padomāt, saprast, kur bija kļūda, un ko darīt tālāk un, ja to izlabot, tad arī būs izaugsme. Nekas noteikti nenotiks, ja jūs nemēģināsiet.